draudēt
draudēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Teikt, brīdināt (parasti dusmās), ka sekos naidīga, nepatīkama rīcība.
PiemēriPēc tam viņš atkal pavērsa pret mani izvilkto revolveri un draudēja nošaut.
Saistītās nozīmesbrīdināt
Tulkojumiendanger, jeopardize, jeopardise, menace
2.parasti formā: trešā persona Būt iespējamam, sagaidāmam (par ko ļaunu, nepatīkamu); būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, ka iespējams kas nepatīkams, bīstams.
PiemēriŽēlojās, ka viņam laikam draud infarkts un varbūt pat nervu sabrukums.
Saistītās nozīmesgrasīties
Tulkojumithreaten
Avoti: LLVV, TWN
Korpusa piemēri:šeit