draudzene
draudzene sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | draudzene | draudzenes |
| Ģen. | draudzenes | draudzeņu |
| Dat. | draudzenei | draudzenēm |
| Akuz. | draudzeni | draudzenes |
| Lok. | draudzenē | draudzenēs |
draudzenīte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; deminutīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | draudzenīte | draudzenītes |
| Ģen. | draudzenītes | draudzenīšu |
| Dat. | draudzenītei | draudzenītēm |
| Akuz. | draudzenīti | draudzenītes |
| Lok. | draudzenītē | draudzenītēs |
1.Sieviete, meitene, ar ko saista draudzība.
PiemēriBērnības draudzenes sarakstījās joprojām.
- Bērnības draudzenes sarakstījās joprojām.
- - Nekāda lielā draudzene ar Ģetrūdi neesi?
- Tāpēc arī man nav nevienas draudzenes.
- Saņēmusi atļauju, viņa kopā ar draudzeni devās ceļā.
Stabili vārdu savienojumiDzīves (arī mūža) draudzene. Laulātā draudzene.
- Dzīves (arī mūža) draudzene poētiska stilistiskā nokrāsa — sieva
- Laulātā draudzene frazēma — sieva
1.1.Sieviete, ar kuru saista partnerattiecības1.
PiemēriArtim bija sieva, un Čušam bija draudzene.
- Artim bija sieva, un Čušam bija draudzene.
- Kopā ar Merli, manu bijušo draudzeni un bērnu māti, aizvedam puiku uz mežu, kur dzimšanas diena tiks svinēta kā militāra kara spēle.
- – Vai tev tagad ir draudzene?
Avoti: LLVV, KnV, TWN
Korpusa piemēri:šeit