draudēt
Lietojuma biežums :
draudēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Teikt, brīdināt (parasti dusmās), ka sekos naidīga, nepatīkama rīcība.
PiemēriPēc tam viņš atkal pavērsa pret mani izvilkto revolveri un draudēja nošaut.
Saistītās nozīmes
Tulkojumiendanger, jeopardize, jeopardise, menace.
1.1.Biedēt, draudīgi izturoties.
PiemēriIeva, draudot ar pistoli, vedīs Gati pie Putniņa!
2.parasti formā: trešā persona Būt iespējamam, sagaidāmam (par ko ļaunu, nepatīkamu); būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, ka iespējams kas nepatīkams, bīstams.
PiemēriŽēlojās, ka viņam laikam draud infarkts un varbūt pat nervu sabrukums.
Saistītās nozīmes
Tulkojumi
Avoti: TWN, LLVV
Korpusa piemēri:šeit