draudēt
draudēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | draudu | draudam | draudēju | draudējām | draudēšu | draudēsim |
2. pers. | draudi | draudat | draudēji | draudējāt | draudēsi | draudēsiet, draudēsit |
3. pers. | draud | draudēja | draudēs |
Pavēles izteiksme: draudi (vsk. 2. pers.), draudiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: draudot (tag.), draudēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: draudētu
Vajadzības izteiksme: jādraud
1.Teikt, brīdināt (parasti dusmās), ka sekos naidīga, nepatīkama rīcība.
PiemēriPēc tam viņš atkal pavērsa pret mani izvilkto revolveri un draudēja nošaut.
- Pēc tam viņš atkal pavērsa pret mani izvilkto revolveri un draudēja nošaut.
- Viņš draud izdzīt no neizskaramām īpašuma tiesībām cienījamus pilsoņus...
- Es negribu tev draudēt, bet...
- Brīvvalstī policisti nedrīkst sist, pat draudēt ne, policistam ir jāievēro likumi.
1.1.Biedēt, draudīgi izturoties.
PiemēriIeva, draudot ar pistoli, vedīs Gati pie Putniņa!
- Ieva, draudot ar pistoli, vedīs Gati pie Putniņa!
2.parasti formā: trešā persona Būt iespējamam, sagaidāmam (par ko ļaunu, nepatīkamu); būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, ka iespējams kas nepatīkams, bīstams.
PiemēriŽēlojās, ka viņam laikam draud infarkts un varbūt pat nervu sabrukums.
- Žēlojās, ka viņam laikam draud infarkts un varbūt pat nervu sabrukums.
- Vai zināt, ka par to draud kriminālatbildība?
- Brīžiem viņu galvas draud atsisties pret mašīnas griestiem.
- Kad, karam beidzoties, draudēja izsūtīšana, viņš iesāka slēpties.
- - Mans kungs, jums draud briesmas.
Avoti: TWN, LLVV
Korpusa piemēri:šeit