draudēšana
draudēšana sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | draudēšana | — |
| Ģen. | draudēšanas | — |
| Dat. | draudēšanai | — |
| Akuz. | draudēšanu | — |
| Lok. | draudēšanā | — |
Brīdināšana par sagaidāmu naidīgu, nepatīkamu rīcību.
PiemēriMamma gribēja viņam palīdzēt, taču nelīdzēja nedz runāšana, nedz draudēšana ar šķiršanos.
- Mamma gribēja viņam palīdzēt, taču nelīdzēja nedz runāšana, nedz draudēšana ar šķiršanos.
- Bērnu mātei vairākkārtīgi aizrādīts par lamu vārdu lietošanu, draudēšanu un kliegšanu.
- Šāds likums ir drīzāk draudēšana, jo tas var ietekmēt gandrīz katru no mums.
Avoti: T
Korpusa piemēri:šeit