draudze
draudze sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | draudze | draudzes |
| Ģen. | draudzes | draudžu |
| Dat. | draudzei | draudzēm |
| Akuz. | draudzi | draudzes |
| Lok. | draudzē | draudzēs |
1.joma: reliģija Baznīcas organizatoriskā pamatvienība; vienas reliģijas vai konfesijas ticīgo kopa.
Stabili vārdu savienojumiBrāļu draudze. Draudzes gans.
- Brāļu draudze vēsturisks, kolokācija — kristiešu sekta, kuras darbība 18. un 19. gadsimtā (Latvijā, Igaunijā) izvērtās par zemnieku kustību ar sabiedriski politisku ievirzi; hernhūtisms; brāļu unitāte
- Draudzes gans poētiska stilistiskā nokrāsa, idioma; joma: reliģija — mācītājs
1.1.Dievkalpojuma dalībnieki.
2.vēsturisks Valsts pārvaldes iecirknis, kura robežas pieskaņotas baznīcas administratīvi teritoriālās pamatvienības robežām.
Stabili vārdu savienojumiDraudzes skola. Draudzes tiesa.
- Draudzes skola vēsturisks, vārdkoptermins — skola, kas bija pakļauta mācītāja pārraudzībai
- Draudzes tiesa vēsturisks, vārdkoptermins — pirmās instances tiesa prāvām starp zemniekiem un muižniekiem un apelācijas tiesa par pagasttiesas lēmumiem
2.1.Latvijā līdz 13. gs. feodāļa pilī dzīvojošo karavīru kopa, arī viņu pārvaldītā teritorija.
3.Cilvēku kopa ar kopīgiem mērķiem, darbu, pārliecību.
Stabili vārdu savienojumiKara draudze. Zvejnieku draudze. Zveju draudze.
- Kara draudze vēsturisks, vārdkoptermins — karavīri, kas dzīvoja feodāļa pilī, arī viņa pārvaldītajā teritorijā; karadraudze
- Zvejnieku draudze vārdkoptermins — pagasta zvejnieku apvienība, kur katrs tās loceklis piedalījās kopējā zvejā gan ar darbaspēku, gan ar savu naudas daļu, naudu glabājot kopējā draudzes kasē
- Zveju draudze vārdkoptermins — zvejnieku draudze
Avoti: LLVV, NeV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Draudzē strādāja 3 garīdznieki un dievkalpojumi notika vācu un lietuviešu valodā.
- Draudzes padome sastāvētu no 10–30 locekļiem un 10 kandidātiem.
- Apriņķa sinodes ietvertu attiecīgā apriņķa jeb apgabala draudžu pārstāvjus un mācītājus.
- Turpinājās tikai diskusijas un strīdi par vācu draudžu darbību un tiesībām.
- Nākamais solis bija saistīts ar brāļu draudzes kustību Vidzemē 18. gadsimtā.