izstīvēt
izstīvēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izstīvēju | izstīvējam | izstīvēju | izstīvējām | izstīvēšu | izstīvēsim |
| 2. pers. | izstīvē | izstīvējat | izstīvēji | izstīvējāt | izstīvēsi | izstīvēsiet, izstīvēsit |
| 3. pers. | izstīvē | izstīvēja | izstīvēs | |||
Pavēles izteiksme: izstīvē (vsk. 2. pers.), izstīvējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izstīvējot (tag.), izstīvēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izstīvētu
Vajadzības izteiksme: jāizstīvē
1.Izstiept5.
2.apvidvārds Lietojot, valkājot padarīt garāku, vaļīgāku (piemēram, apģērbu, tā daļas).
4.apvidvārds Ar pūlēm, grūtībām iznest, izdabūt (no kurienes, kur).
Avoti: LLVV, ĒiV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Namedai pasniedz no kabatas izstīvētu gumijas puišeli koši zilām biksēm kājās.
- Kalps izstīvē no maisa prāvu gaļas gabalu un pārlidina ragavu malai.
- Pamazām, pamazām konteiners padevās, un viņš izstīvēja kāju ārā.
- Alkatīgi kampjot gaisu, viņš izstīvēja smago ķermeni krastā.
- Toties dažkārt viņam izdevās jau divās niršanas reizēs , izmantojot skrūvgriezi par lauzni , ar visām skrūvēm izstīvēt no satrunējušā koka apšuvuma lielākas , krietni vairāk aprakstītas plāksnes un uzrādīt šo laupījumu uz tiltiņa