izstomīt
izstomīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izstomu | izstomām | izstomīju | izstomījām | izstomīšu | izstomīsim |
| 2. pers. | izstomi | izstomāt | izstomīji | izstomījāt | izstomīsi | izstomīsiet, izstomīsit |
| 3. pers. | izstoma | izstomīja | izstomīs | |||
Pavēles izteiksme: izstomi (vsk. 2. pers.), izstomiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izstomot (tag.), izstomīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izstomītu
Vajadzības izteiksme: jāizstoma
Stomoties pateikt, izrunāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Ā, ē, viens cilvēks, – Toms izstoma.
- “Man Rīgā vajag savu darbnīcu,” Margrieta klusu izstomīja.
- – Edijs vienmēr ir ļoti godīgs, – viņš izstoma.
- es godīgi izstomīju, un viņa uzreiz sāka smieties. "
- „ P-paldies,” es izstomu ļoti trīcošā aģenta balsī un paķeru bundžas.