izstīvēt
Lietojuma biežums :
izstīvēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvs
Locīšana
1.Izstiept5.
2.apvidvārds Lietojot, valkājot padarīt garāku, vaļīgāku (piemēram, apģērbu, tā daļas).
4.apvidvārds Ar pūlēm, grūtībām iznest, izdabūt (no kurienes, kur).
Avoti: LLVV, ĒiV, ViV
Korpusa piemēri