izstīvēties

izstīvēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda

	Tagadne	Pagātne	Nākotne
1. pers.	izstīvējos	izstīvējamies	izstīvējos	izstīvējāmies	izstīvēšos	izstīvēsimies
2. pers.	izstīvējies	izstīvējaties	izstīvējies	izstīvējāties	izstīvēsies	izstīvēsieties, izstīvēsities
3. pers.	izstīvējas	izstīvējās	izstīvēsies

1.Ilgāku laiku, daudz pūlēties (piemēram, ceļot ko smagu).

2.Ilgāku laiku nepiekāpties, nespēt vienoties.

3.apvidvārds Stiepjot, velkot, arī valkājot kļūt garākam, platākam; izstiepties.

Avoti: LLVV, ViV

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	izstīvējos	izstīvējamies	izstīvējos	izstīvējāmies	izstīvēšos	izstīvēsimies
2. pers.	izstīvējies	izstīvējaties	izstīvējies	izstīvējāties	izstīvēsies	izstīvēsieties, izstīvēsities
3. pers.	izstīvējas		izstīvējās		izstīvēsies