satrenkāt
Lietojuma biežums :
satrenkāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Trenkājot panākt, būt par cēloni, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
2.Trenkājot (parasti dzīvnieku), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to); ilgāku laiku trenkājot (parasti dzīvnieku), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri