iztveicēt
Lietojuma biežums :
iztveicēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Tveicējot padarīt pilnīgi sausu (parasti zemi).
1.1.Tveicējot panākt, būt par cēloni, ka izdalās (mitrums no kā).
2.apvidvārds Stipri sakarsēt.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri