iztvīkt
iztvīkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iztvīkstu | iztvīkstam | iztvīku | iztvīkām | iztvīkšu | iztvīksim |
| 2. pers. | iztvīksti | iztvīkstat | iztvīki | iztvīkāt | iztvīksi | iztvīksiet, iztvīksit |
| 3. pers. | iztvīkst | iztvīka | iztvīks | |||
Pavēles izteiksme: iztvīksti (vsk. 2. pers.), iztvīkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iztvīkstot (tag.), iztvīkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iztvīktu
Vajadzības izteiksme: jāiztvīkst
1.Ilgāku laiku būt bez pietiekoša mitruma daudzuma (par zemi, augiem, to daļām).
1.1.Karstumā, tveicē izslāpt, pārkarst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
1.2.pārnestā nozīmē Stipri vēlēties (ko), tiekties (pēc kā).
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Visi iztvīkušo pēc pārmaiņām.
- Dzīvesgudri un pacietīgi, neuzbāzīgi un pieticīgi, iztvīkuši un mazliet nosaluši, priecīgi un ar vēju skrieties kāri.
- Kad beidzot pienāca pavasaris un uzziedēja pirmie mandeļu koki, grāfs Napoleons Griljāžas salā rīkoja sezonas atklāšanas balli, kas pulcināja neparasti daudz viesu, jo pēc garlaicīgās ziemas visi bija iztvīkusi pēc izpriecām.
- Mana pēc labestības iztvīkusi dvēsele, kas bija noskaņota to pieņemt jebkurā formā un pakāpē, sadūrās ar žēlsirdīgas visupiedošanas izraisīto postu, jo labestība var ne tikai augšup celt, tā var arī nogalināt.
- : ) Katrā ziņā vismaz tās gailenes, kuras bija pabāzušas galviņas no zemes, pēc lietus ir iztvīkušas, tāpat zemenes, labības lauki un kartupeļi.