iztvaikot

Lietojuma biežums :

iztvaikot 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā persona

Locīšana

1.intransitīvs Pārvērsties tvaikos; izdalīties (par tvaikiem).

1.1.Izdalīt tvaiku; izgarot.

2.transitīvs Izdalīt (mitrumu, tvaikus).

2.1.Izdalīt, izplatīt (smaržu, smaku).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri