iztvaikot
iztvaikot 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iztvaikoju | iztvaikojam | iztvaikoju | iztvaikojām | iztvaikošu | iztvaikosim |
| 2. pers. | iztvaiko | iztvaikojat | iztvaikoji | iztvaikojāt | iztvaikosi | iztvaikosiet, iztvaikosit |
| 3. pers. | iztvaiko | iztvaikoja | iztvaikos | |||
Pavēles izteiksme: iztvaiko (vsk. 2. pers.), iztvaikojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iztvaikojot (tag.), iztvaikošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iztvaikotu
Vajadzības izteiksme: jāiztvaiko
2.transitīvs Izdalīt (mitrumu, tvaikus).
2.1.Izdalīt, izplatīt (smaržu, smaku).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ūdenim iztvaikojot, PVA daļiņas koalescē, veidojot nepārtrauktu polimēra plēvi.
- Pielej vīnu un visu laiku maisot sutina, līdz vīns iztvaikojis.
- Ūdenim iztvaikojot, tiks iegūts papildu mitrums un patīkams dūmu aromāts.
- 3. Pielej alu, samaisi un vāri, līdz šķidrums iztvaiko.
- Katliņā sviestā apcep gailenes, līdz no tām iztvaiko viss šķidrums.