izgarot
izgarot 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izgaroju | izgarojam | izgaroju | izgarojām | izgarošu | izgarosim |
| 2. pers. | izgaro | izgarojat | izgaroji | izgarojāt | izgarosi | izgarosiet, izgarosit |
| 3. pers. | izgaro | izgaroja | izgaros | |||
Pavēles izteiksme: izgaro (vsk. 2. pers.), izgarojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izgarojot (tag.), izgarošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izgarotu
Vajadzības izteiksme: jāizgaro
1.intransitīvs Pārvērsties tvaikos (par vielu); izdalīties (par tvaikiem).
1.1.Izzust (par smaržu).
2.transitīvs Izdalīt (mitrumu, tvaikus).
2.1.Izdalīt, izplatīt (smaržu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Neizgarojošas polimēra komponentes sastādīja 50±5 % [90].
- Tas nav ieteicams, jo šajā gadījumā aromāta pamatnotis izgaro ātrāk.
- kurā vielā kas šķīst, kādā temperatūrā viena ēteriskā eļļa izgaro,
- Cepumiem cepoties, viss alkohols izgaros un cepumus varēs ēst arī bērni.
- Pretējā gadījumā tās ātrāk no ādas noberžas un izgaro.