izgaršot
izgaršot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izgaršoju | izgaršojam | izgaršoju | izgaršojām | izgaršošu | izgaršosim |
| 2. pers. | izgaršo | izgaršojat | izgaršoji | izgaršojāt | izgaršosi | izgaršosiet, izgaršosit |
| 3. pers. | izgaršo | izgaršoja | izgaršos | |||
Pavēles izteiksme: izgaršo (vsk. 2. pers.), izgaršojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izgaršojot (tag.), izgaršošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izgaršotu
Vajadzības izteiksme: jāizgaršo
Nogaršojot ēdienu, dzērienu, pilnīgi sajust, atšķirt (garšu); lēni, ar baudu ēst, dzert (ko), nosakot garšu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja viņi nebūtu pļāpājuši, nebūtu to ar tādu baudu izgaršojuši...
- Pasākuma apmeklētājiem būs iespēja gaidāmo svētku izjūtu arī nobaudīt un izgaršot.
- Bet no tās neviens nebaidās, visi vēlas izgaršot šo izaicinājumu!
- “Zaļās nedēļas” laikā mūsējo veikumu vētīja, pētīja un izgaršoja
- Pēc maltītes pagatavojiet savu mīļāko tēju un izgaršojiet dienas patīkamākos mirkļus.