izgarnēt
izgarnēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izgarnēju | izgarnējam | izgarnēju | izgarnējām | izgarnēšu | izgarnēsim |
| 2. pers. | izgarnē | izgarnējat | izgarnēji | izgarnējāt | izgarnēsi | izgarnēsiet, izgarnēsit |
| 3. pers. | izgarnē | izgarnēja | izgarnēs | |||
Pavēles izteiksme: izgarnē (vsk. 2. pers.), izgarnējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izgarnējot (tag.), izgarnēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izgarnētu
Vajadzības izteiksme: jāizgarnē
Izrotāt (ēdienus).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mīklas bumbiņas pasniedz vēl siltas, izgarnējot ar dillēm un pasniedzot ar sinepju un diļļu mērci, jogurta mērci vai kādu citu uzkodu mērci.
- Pasniedz izgarnētu ar zaļumiem
- Katrs varēja izveidot un izgarnēt sev īpašu piparkūku, un aiznest to mājās.
- Pavisam šodien izcepām 1800 kēksiņu, taču diemžēl daudzi no tiem jau nokrituši,", uz krāšņo, daudzveidīgi izgarnēto rekordu norāda jauniete.
- Man bija laikam četru gadu dzimšanas diena, un mamma bija uztaisījusi torti, izgarnējusi, ļoti smuki uz tās uzrakstījusi " Māris".