izgārgt
izgārgt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izgārdzu | izgārdzam | izgārdzu | izgārdzām | izgārgšu | izgārgsim |
| 2. pers. | izgārdz | izgārdzat | izgārdzi | izgārdzāt | izgārgsi | izgārgsiet, izgārgsit |
| 3. pers. | izgārdz | izgārdza | izgārgs | |||
Pavēles izteiksme: izgārdz (vsk. 2. pers.), izgārdziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izgārdzot (tag.), izgārgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izgārgtu
Vajadzības izteiksme: jāizgārdz
1.Ar gārdzienu izdvest (skaņu).
1.1.Gārdzot pateikt, izrunāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sabojājās rācija — jūsu darīšana, teica kapteinis Gūts, darbojamies kara apstākļos, rīkojieties atbilstoši, sakaru beigas, izgārdza trešās nodaļas rācija un apklusa.
- Cilvēki atver acis no sapņu tumsas, atvērdami padzeras gaismu, tad ieaug pienākumā, nogurdami izgārdz kurnēšanas grēmas, iemieg, piemirsuši, ka redzējuši gaismu.
- Agonijā viņš izgārdza kādus vārdus , ko es nesapratu
- Cenšos izrunāt kā franči, bet ne pārāk izgārdzot r burtu.
- Mirstot nemierīgais viesis esot izgārdzis šaušalīgus, griezīgus kaucienus, ko par laimi vietējiem eksorcistiem bija izdevies ierakstīt uz skaņu rituļiem.