iztveicēt
iztveicēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iztveicēju | iztveicējam | iztveicēju | iztveicējām | iztveicēšu | iztveicēsim |
| 2. pers. | iztveicē | iztveicējat | iztveicēji | iztveicējāt | iztveicēsi | iztveicēsiet, iztveicēsit |
| 3. pers. | iztveicē | iztveicēja | iztveicēs | |||
Pavēles izteiksme: iztveicē (vsk. 2. pers.), iztveicējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iztveicējot (tag.), iztveicēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iztveicētu
Vajadzības izteiksme: jāiztveicē
1.Tveicējot padarīt pilnīgi sausu (parasti zemi).
1.1.Tveicējot panākt, būt par cēloni, ka izdalās (mitrums no kā).
2.apvidvārds Stipri sakarsēt.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Milzīgais karstums var izkausēt vai iztveicēt visu satelītu vai tā daļas.
- Pirms lietošanas tās iztveicē vai izmērcē siltā ūdenī, masāžu veic pa enerģētiskajiem meridiāniem vai pēc izjūtas.
- Tādējādi no piena tiek iztveicēts šķidrums un paliek " baltais pulveris"- taukvielas, olbaltumvielas un laktoze, līdz ar to sausā veidā to var viegli transportēt.