aizdabūt
aizdabūt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizdabūju | aizdabūjam | aizdabūju | aizdabūjām | aizdabūšu | aizdabūsim |
| 2. pers. | aizdabū | aizdabūjat | aizdabūji | aizdabūjāt | aizdabūsi | aizdabūsiet, aizdabūsit |
| 3. pers. | aizdabū | aizdabūja | aizdabūs | |||
Pavēles izteiksme: aizdabū (vsk. 2. pers.), aizdabūjiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizdabūjot (tag.), aizdabūšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizdabūtu
Vajadzības izteiksme: jāaizdabū
1.Aizvirzīt, nogādāt (parasti ar pūlēm).
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Dabūt prom; (parasti ar pūlēm) nogādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
1.2.Panākt (parasti ar pūlēm), lai (kāds) ko dara.
2.Aizsniegt, notvert.
Avoti: LLVV, ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jēkabs grib viņu aizdabūt prom, bet tas viņam neizdodas. „
- Pēc ilgām pūlēm viņam tomēr izdevās mošķi no sevis aizdabūt prom.
- Ar milzu pūlēm Kazuganei izdevās pārbīlī sastingušās kazas aizdabūt kāpas aizvēja pusē.
- Bet no tolaik visaugstākā varas orgāna - komunistiskās partijas Centrālās komitejas viņš bija aizdabūts.
- Kopīgiem spēkiem mēs veiksmīgi aizdabūjām koferi līdz steķiem.