uzmodināt
uzmodināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzmodinu | uzmodinām | uzmodināju | uzmodinājām | uzmodināšu | uzmodināsim |
| 2. pers. | uzmodini | uzmodināt | uzmodināji | uzmodinājāt | uzmodināsi | uzmodināsiet, uzmodināsit |
| 3. pers. | uzmodina | uzmodināja | uzmodinās | |||
Pavēles izteiksme: uzmodini (vsk. 2. pers.), uzmodiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzmodinot (tag.), uzmodināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzmodinātu
Vajadzības izteiksme: jāuzmodina
1.Pilnīgi pārtraukt (kāda) miegu, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas.
1.1.pārnestā nozīmē Ierosināt aktīvai, apzinīgai darbībai (cilvēku, cilvēku grupu).
2.poētiska stilistiskā nokrāsa; parasti formā: trešā persona Pilnīgi pārtraukt sastingumu, izraisīt no jauna dzīvības procesus (dabā); pamodināt2; atmodināt2.
Stabili vārdu savienojumiUzmodināt no miroņiem.
- Uzmodināt no miroņiem frazēma — ar spēcīgu troksni panākt, ka cieši aizmigušais pamostas
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Būt modrai par zvēru, neuzmodināt zvēru, kamēr nav sasniegts patvērums.
- Mani uzmodināja draudzene, kad līdz lidmašīnai bija palikušas divas stundas.
- Nē, drīzāk naktstauriņš – tikko saules gaismas uzmodināts un apreibis.
- – Nu tā, uzmodinājis jūs esmu, tagad varu iet.
- Policisti uzmodinājuši vīrieti un mēģinājuši noskaidrot iemeslu, kāpēc viņš tur guļ.