sadūņot
sadūņot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sadūņoju | sadūņojam | sadūņoju | sadūņojām | sadūņošu | sadūņosim |
| 2. pers. | sadūņo | sadūņojat | sadūņoji | sadūņojāt | sadūņosi | sadūņosiet, sadūņosit |
| 3. pers. | sadūņo | sadūņoja | sadūņos | |||
Pavēles izteiksme: sadūņo (vsk. 2. pers.), sadūņojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sadūņojot (tag.), sadūņošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sadūņotu
Vajadzības izteiksme: jāsadūņo
Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst, parasti ļoti, viscaur, dūņains.
Avoti: LLVV