pietvanēt
pietvanēt 2. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pietvanēju | pietvanējam | pietvanēju | pietvanējām | pietvanēšu | pietvanēsim |
| 2. pers. | pietvanē | pietvanējat | pietvanēji | pietvanējāt | pietvanēsi | pietvanēsiet, pietvanēsit |
| 3. pers. | pietvanē | pietvanēja | pietvanēs | |||
Pavēles izteiksme: pietvanē (vsk. 2. pers.), pietvanējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pietvanējot (tag.), pietvanēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pietvanētu
Vajadzības izteiksme: jāpietvanē
1.intransitīvs Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās tvans (parasti par telpu); piesātināties (ar tvanu, dūmiem u. tml.) – par vidi.
2.Pieļaut, būt par cēloni, ka tvans, arī dūmi u. tml. izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
Avoti: LLVV