spīdināt
spīdināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | spīdinu | spīdinām | spīdināju | spīdinājām | spīdināšu | spīdināsim |
| 2. pers. | spīdini | spīdināt | spīdināji | spīdinājāt | spīdināsi | spīdināsiet, spīdināsit |
| 3. pers. | spīdina | spīdināja | spīdinās | |||
Pavēles izteiksme: spīdini (vsk. 2. pers.), spīdiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: spīdinot (tag.), spīdināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: spīdinātu
Vajadzības izteiksme: jāspīdina
1.intransitīvs Panākt, ka (kas) izplata, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu; būt tādam, kam (no kā) izplatās, parasti mainīga virziena, stipruma, gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atstaro, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu.
1.2.intransitīvs Atstarot, arī izplatīt, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu; būt ar mainīgu virzienu, stiprumu (par gaismu).
1.3.Būt tādam, kam (kāda daļa) atšķiras apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu.
1.4.Būt par cēloni tam, ka (kas) atstaro, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu (par gaismas avotu).
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kā) virsma labi atstaro gaismu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tomēr sikspārņu pētnieki atgādina, ka lukturus nevajadzētu spīdināt uz sikspārņiem!
- Mums ir jābūt klusiem, nedrīkst sikspārņiem ilgi spīdināt virsū gaismu,
- Namatēvs spīdinājis bateriju, sākumā neesot aptvēris visas situācijas nopietnību.
- Un tas pats traktors lai spīdina gaismu virsū, kamēr dīrā.
- Staigāja-staigāja, ar seju spīdināja - neviens neatpazina!