spidiļķis
spidiļķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | spidiļķis | spidiļķi |
Ģen. | spidiļķa | spidiļķu |
Dat. | spidiļķim | spidiļķiem |
Akuz. | spidiļķi | spidiļķus |
Lok. | spidiļķī | spidiļķos |
Karpu dzimtas suga ("Rhodeus sericeus", senāk "Rhodeus amarus"), neliela saldūdens zivs ar plakanu ķermeni, lielām zvīņām, sudrabotiem sāniem un zaļganzilu svītru astes daļā; pempiņš.
Avoti: LLVV, ME, LxE
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Spidiļķis var sasniegt 8 gadu vecumu, Latvijā 6 gadu vecumu.
- Spidiļķis mājo mazkustīgos vai lēni plūstošos ūdeņos ar bagātīgu veģetāciju un smilšainām gultnēm.
- 4. priekšlikums - vairāku dabas teritoriju sugu sarakstu papildināt ar sugu “ Spidiļķis”.
- Ķermenis spidiļķim augsts, no sāniem saplacināts, klāts ar proporcionāli lielām, porainām zvīņām.
- Dzimumgatavība spidiļķim iestājas 1—3 gadu vecumā, sasniedzot 3—6 cm garumu.