spīdināt
Lietojuma biežums :
spīdināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.intransitīvs Panākt, ka (kas) izplata, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu; būt tādam, kam (no kā) izplatās, parasti mainīga virziena, stipruma, gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) atstaro, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu.
1.2.intransitīvs Atstarot, arī izplatīt, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu; būt ar mainīgu virzienu, stiprumu (par gaismu).
1.3.Būt tādam, kam (kāda daļa) atšķiras apkārtnē, vidē ar savu spožo, arī gaišo krāsu.
1.4.Būt par cēloni tam, ka (kas) atstaro, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu (par gaismas avotu).
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kā) virsma labi atstaro gaismu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri