nomaitāt
nomaitāt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nomaitāju | nomaitājam | nomaitāju | nomaitājām | nomaitāšu | nomaitāsim |
| 2. pers. | nomaitā | nomaitājat | nomaitāji | nomaitājāt | nomaitāsi | nomaitāsiet, nomaitāsit |
| 3. pers. | nomaitā | nomaitāja | nomaitās | |||
Pavēles izteiksme: nomaitā (vsk. 2. pers.), nomaitājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nomaitājot (tag.), nomaitāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nomaitātu
Vajadzības izteiksme: jānomaitā
1.Nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku).
1.1.Iznīcināt (augus).
1.2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nespēj normāli funkcionēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lai nomaitātu vidēja resnuma augošu egli, vajag apmēram 5000 vaboļu.
- Tas nomaitāja Sirmā nojausmas, un beidzot viņš zaudēja arī modrību.
- Un nepārtraukti nomaitāja jebkuru dzīvu radību: zosis, kaķus, sliekas…
- ◆ Lai nomaitātu vidēji lielu egli, pietiek ar 3000—5000 vabolēm.
- Rumbas Pēterim suni nomaitāji!