šmaukstināt
šmaukstināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | šmaukstinu | šmaukstinām | šmaukstināju | šmaukstinājām | šmaukstināšu | šmaukstināsim |
| 2. pers. | šmaukstini | šmaukstināt | šmaukstināji | šmaukstinājāt | šmaukstināsi | šmaukstināsiet, šmaukstināsit |
| 3. pers. | šmaukstina | šmaukstināja | šmaukstinās | |||
Pavēles izteiksme: šmaukstini (vsk. 2. pers.), šmaukstiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: šmaukstinot (tag.), šmaukstināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: šmaukstinātu
Vajadzības izteiksme: jāšmaukstina
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šmaukst (1).
1.1.intransitīvs
2.Šmīkstināt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lai pievērstu mātītes uzmanību, tas skaļi šmaukstina un sit ar ķepām pa zariem.
- Viņš no šmaukstināja lūpas. „
- Vienā rāvienā Anatols iztukšoja kokteiļa glāzi un, klusi šmaukstinādams lūpas, ņēmās sūkāt vel neizkusušo ledus gabaliņu.
- Rūķi piesteidzās Tobiasam klāt, iedeva dažus tīrus kabatas lakatiņus, spieda ķepas, skaļi šmaukstināja uz abiem vaigiem un sauca: — Malacis!
- Tos nu šmaukstinām iekšā vietā un nevietā!