šmaukstēt
šmaukstēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | šmaukstu | šmaukstam | šmaukstēju | šmaukstējām | šmaukstēšu | šmaukstēsim |
| 2. pers. | šmauksti | šmaukstat | šmaukstēji | šmaukstējāt | šmaukstēsi | šmaukstēsiet, šmaukstēsit |
| 3. pers. | šmaukst | šmaukstēja | šmaukstēs | |||
Pavēles izteiksme: šmauksti (vsk. 2. pers.), šmaukstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: šmaukstot (tag.), šmaukstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: šmaukstētu
Vajadzības izteiksme: jāšmaukst
1.Radīt īslaicīgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par lūpām, mēli, kas strauji atvirzās no kā, arī par muti, kurā lūpas, mēle kustas šādā veidā); atskanēt šādam troksnim.
2.Šmīkstēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Elžbieta tur sēdēja uz aukstās zemes, ietīstījusies apmetnī, ar vīna kausu rokā un atkorķētu pudeli blakus, jo, nakts vidū spilgtās mēness gaismas pamodināta, sajuta savādu nemieru, ij pati nezināja, kas viņai uznāca, kāpēc rīkojās tā, kā savu mūžu nebija darījusi, - piecēlās nakts vidū, ietinās mājas apmetnī, iekāpa kurpītēs un nolēma iziet laukā, jo piepeši mēnesnīcas izgaismotais guļamkambaris šķita tik smacējoši šaurs, un, iedama cauri virtuvei, atkal pati nezinādama kāpēc, paķēra līdzi kausu, vīna pudeli un nazi, ar ko pudeli attaisīt, un pa rasoto mēnesnīcu klusi aizgāja līdz ezera krastam un tur apsēdās zemē, atkorķēja to vīnu, atkorķēja ar lielām pūlēm, tik tikko nesavainojusi pirkstu, jo nekad mūžā šādu darbu nebija darījusi, tas vienmēr bija vīra vai kalpa pienākums, un viņa pielēja sev kausu un sāka dzert, raudzīdamās uz mēnesi, uz melnumu citā debesu pamalē, kur gluži kā pirms pasaules gala lija zvaigznes, un klausīdamās, kā šļakstinās ezera vilnīši, klusi šmaukstēdami pret krastu kā valgi skūpsti, sajuta, kā pār augumu skrien tīkami drebuļi, un saprata, ka nekad mūžā vēl nekad neko tamlīdzīgu nav darījusi - re, tā sēdējusi nakts vidū pavisam viena ezera krastā; kur nu, viņa pat vīnu nekad pilnīgā vienatnē nav dzērusi un kur nu vēl visu pudeli, un ka tieši tagad,
- Zēns, tikpat mīlestības pilns, šmaukstot sabučo onkuli ( tēti?
- [Šmaukst bučas, Liesma smejas.
- Lēkā pa kokiem cauna ne mazāk veikli par savu šmaukstošo medījumu
- Uz siltas baltmaizes ar sviestiņu Latvijas siers iet iekšā šmaukstēdams.