žilbt
žilbt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | žilbstu | žilbstam | žilbu | žilbām | žilbšu | žilbsim |
| 2. pers. | žilbsti | žilbstat | žilbi | žilbāt | žilbsi | žilbsiet, žilbsit |
| 3. pers. | žilbst | žilba | žilbs | |||
Pavēles izteiksme: žilbsti (vsk. 2. pers.), žilbstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: žilbstot (tag.), žilbšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: žilbtu
Vajadzības izteiksme: jāžilbst
1.Zaudēt (pilnīgi vai daļēji) spēju skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košas krāsas, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml. ietekmē) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
1.1.Būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu priekšmetu u. tml. ietekmē) – par acīm.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Acis žilbst, asaro, kaulus lauž, bet miegs nenāk.
- To sapratis, devos klaiņot tālāk, žilbstot no baltuma apkārt.
- Šļirce viņa rokās zibsnīt zibsnīja, atskatoties man žilba acis.
- Kad es it kā skatos ārā pa logu, man žilbst acis.
- Acis žilbst, jo pierasts pie kamīna un sveču liesmas.