šķobīt
Lietojuma biežums :
šķobīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Vairākkārt šķiebt.
1.1.Vilkt šķībi, greizi (seju, tās daļu).
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, doma, uzskats, attiecības), parasti pakāpeniski, zaudē savu stabilitāti, noturību.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri