taisnot
taisnot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | taisnoju | taisnojam | taisnoju | taisnojām | taisnošu | taisnosim |
| 2. pers. | taisno | taisnojat | taisnoji | taisnojāt | taisnosi | taisnosiet, taisnosit |
| 3. pers. | taisno | taisnoja | taisnos | |||
Pavēles izteiksme: taisno (vsk. 2. pers.), taisnojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: taisnojot (tag.), taisnošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: taisnotu
Vajadzības izteiksme: jātaisno
Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst taisns1 vai taisnāks.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šis sastāvs nodrošina 60% atjaunojošu un 40% taisnojošu efektu.
- Vectēvs lielākoties uzturējās darbnīcā, kur taisnoja vecās, sarūsējušās naglas.
- Ja matus paredzēts taisnot vai gludināt, ir jālieto spēcīgākas iedarbības līdzekļi.
- Cilvēks tiek definēts kā būtne, kurš taisnots ticībā.
- Tad atkal matus izžāvēs un sāks taisnot ar pannu.