sagrumbot
Lietojuma biežums :
sagrumbot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sagrumboju | sagrumbojam | sagrumboju | sagrumbojām | sagrumbošu | sagrumbosim |
| 2. pers. | sagrumbo | sagrumbojat | sagrumboji | sagrumbojāt | sagrumbosi | sagrumbosiet, sagrumbosit |
| 3. pers. | sagrumbo | sagrumboja | sagrumbos | |||
Pavēles izteiksme: sagrumbo (vsk. 2. pers.), sagrumbojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sagrumbojot (tag.), sagrumbošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sagrumbotu
Vajadzības izteiksme: jāsagrumbo
Saraukt grumbās (seju, tās daļas); būt par cēloni tam, ka izveidojas grumbas (parasti sejā, tās daļās).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Aukla nāca ar pretestību, gludo virsmu sagrumboja ūdens apļi.
- Vietā, kur Murmulītis bija gulšņājis, izlīda resns nūjas gals, akmens pašķīrās un izspraucās sagrumbota vecišķa seja ar ūsām un sirmu bārdu.
- Viņa sēdēja līdzās mātei un čakli šuva savu šujamo - uz baltā linu auduma jau bija nojaušams ar zilu diegu izrakstīts bargā Dieva sagrumbotais vaigs.
- Dūmu grīstes augsto logu pelēcīgajā gaismā vietumis sastājušās baltās svēdrās, un šķiet, ka, lūpas sakniebuši un pieres drūmi sagrumbojuši, arī nelaiķu veļi piedalās dīvainajā vakarēšanā.
- Slazdā iekļuvušo vārdus gūstekņu atradējs nebija uzzinājis, taču viņš bija skatījis Herbertu Priedi vaigā un apzīmēja to kā ļoti apmulsušu, taču nenoliedzami solīdu kungu ar gūsta un pārdzīvojuma stundās stipri sagrumbotu ģīmi.