signalizēt
signalizēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | signalizēju | signalizējam | signalizēju | signalizējām | signalizēšu | signalizēsim |
| 2. pers. | signalizē | signalizējat | signalizēji | signalizējāt | signalizēsi | signalizēsiet, signalizēsit |
| 3. pers. | signalizē | signalizēja | signalizēs | |||
Pavēles izteiksme: signalizē (vsk. 2. pers.), signalizējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: signalizējot (tag.), signalizēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: signalizētu
Vajadzības izteiksme: jāsignalizē
1.Radīt un raidīt signālus (1); ziņot ar noteiktiem signāliem.
1.1.joma: fizioloģija Impulsu veidā raidīt informāciju pa nervu sistēmu.
1.2.Būt par (kā) signālu.
2.Brīdināt, ziņot par ko, parasti nevēlamu, arī neatļautu, nelikumīgu.
2.1.transitīvs
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Liekai ēdiena uzņemšanai pretojas iekšējais mehānisms, kas signalizē - pietiek!
- VID noliedz, ka šādi parametri viņu sistēmās signalizētu par to,
- Pēc mirkļa pie mājas signalizē auto un Dzidra uzmet plecos šalli.
- Nesteidzīgi ar garu otu vilkt vārdus, lavierējot starp signalizējošiem taksometriem.
- Mūsu ķermenis signalizē, kā tas jūtas, arī caur rokrakstu.