saplaucēt1
saplaucēt [saplaûcēt] 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saplaucēju | saplaucējam | saplaucēju | saplaucējām | saplaucēšu | saplaucēsim |
| 2. pers. | saplaucē | saplaucējat | saplaucēji | saplaucējāt | saplaucēsi | saplaucēsiet, saplaucēsit |
| 3. pers. | saplaucē | saplaucēja | saplaucēs | |||
Pavēles izteiksme: saplaucē (vsk. 2. pers.), saplaucējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saplaucējot (tag.), saplaucēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saplaucētu
Vajadzības izteiksme: jāsaplaucē
Panākt, būt par cēloni, ka (kas) saplaukst.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Zāļu dienā plūktām zālēm tika saplaucēta tēja un dota slimajai govij iedzert
- Īpaši jārūpējas, lai ar saplaucēto iesalu neaizķep lielā tapa.
- Mīkla katliņā ir jāsaplaucē, nevajag baidīties, ka tā piedegs, bet tā kārtīgi jāapdedzina.
- Arī tad, ja kāda govs saslima, no Zāļu dienā plūktām zālēm tika saplaucēta tēja un dota slimajai govij iedzert.
- Starp citu, ziemai skābenes var ne tikai sasālīt, saplaucēt, sakaltēt, sasaldēt, kā to dara liekākā daļa praktizējošo Latvijas gardēžu, bet arī iecukurot un pēc tam to izmantot saldēdienos – ķīseļos un saldo pīrāgu pildījumos.