saplaukšķināt
saplaukšķināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | saplaukšķinu | saplaukšķinām | saplaukšķināju | saplaukšķinājām | saplaukšķināšu | saplaukšķināsim |
| 2. pers. | saplaukšķini | saplaukšķināt | saplaukšķināji | saplaukšķinājāt | saplaukšķināsi | saplaukšķināsiet, saplaukšķināsit |
| 3. pers. | saplaukšķina | saplaukšķināja | saplaukšķinās | |||
Pavēles izteiksme: saplaukšķini (vsk. 2. pers.), saplaukšķiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: saplaukšķinot (tag.), saplaukšķināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: saplaukšķinātu
Vajadzības izteiksme: jāsaplaukšķina
saplaukšināt apvidvārds
Sākt, parasti pēkšņi, plaukšķināt; īsu brīdi plaukšķināt.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izslējies resnulis cieši sāka skatīties uz viņiem, tad sirsnīgi saplaukšķināja tuklās plaukstas.
- Vistiņas arvien saplaukšķina rokas, lai vanags zinātu, kur ir.
- Ctulhu Vispār, var saplaukšķināt roku pašu pret sevi - pirkstus pret delnu.
- Dēls, tieši tajā brīdī iegāja koridorā un pat saplaukšķināja: " tētuks nes mammīti!"
- Iemasē ādā un saplaukšķini!