nodzeltēt
Lietojuma biežums :
nodzeltēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Kļūt dzeltenam, pārstājot augt (par augiem, to daļām); būt tādam, kurā augi, to daļas, pārstājot augt, kļūst dzeltenas (piemēram, par mežu, dārzu, lauku).
1.1.Kļūt (viscaur) dzeltenam brieduma, gatavības pakāpē (par augiem, to daļām); būt tādam, kurā augi, to daļas kļūst dzeltenas brieduma, gatavības pakāpē (piemēram, par lauku, dārzu).
2.Zaudējot savu sākotnējo (parasti balto) krāsu, kļūt dzeltenam, dzeltenīgam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri