nodzeltēt
nodzeltēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nodzeltēju | nodzeltējam | nodzeltēju | nodzeltējām | nodzeltēšu | nodzeltēsim |
| 2. pers. | nodzeltē | nodzeltējat | nodzeltēji | nodzeltējāt | nodzeltēsi | nodzeltēsiet, nodzeltēsit |
| 3. pers. | nodzeltē | nodzeltēja | nodzeltēs | |||
Pavēles izteiksme: nodzeltē (vsk. 2. pers.), nodzeltējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nodzeltējot (tag.), nodzeltēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nodzeltētu
Vajadzības izteiksme: jānodzeltē
1.Kļūt dzeltenam, pārstājot augt (par augiem, to daļām); būt tādam, kurā augi, to daļas, pārstājot augt, kļūst dzeltenas (piemēram, par mežu, dārzu, lauku).
1.1.Kļūt (viscaur) dzeltenam brieduma, gatavības pakāpē (par augiem, to daļām); būt tādam, kurā augi, to daļas kļūst dzeltenas brieduma, gatavības pakāpē (piemēram, par lauku, dārzu).
2.Zaudējot savu sākotnējo (parasti balto) krāsu, kļūt dzeltenam, dzeltenīgam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sūcienu ietekmē lapas var sačokuroties vai arī pārstāt augt un nodzeltēt.
- Apkopj vasaras puķu stādījumus, izkniebj sēklaizmetņus, novāc nodzeltējušās lapas.
- Tad atkal iestājās klusums, koku lapas strauji nodzeltēja un notrūka.
- Kaut ko šņāca caur saviem nodzeltējušajiem zobiem un vicināja sīkās dūrītes.
- Pie paša deguna vīdēja brūni puspelēks, nodzeltējis pērnās zāles kumšķis.