piekaukt
piekaukt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | piekaucu | piekaucam | piekaucu | piekaucām | piekaukšu | piekauksim |
2. pers. | piekauc | piekaucat | piekauci | piekaucāt | piekauksi | piekauksiet, piekauksit |
3. pers. | piekauc | piekauca | piekauks |
Pavēles izteiksme: piekauc (vsk. 2. pers.), piekauciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piekaucot (tag.), piekaukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piekauktu
Vajadzības izteiksme: jāpiekauc
1.parasti formā: trešā persona Kaucot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) – par dzīvniekiem.
1.1.Par vēju, vētru.
2.sarunvaloda Skaļi, neapvaldīti raudot, būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
3.Kaucot izraisīt (parasti ko nevēlamu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uzņēmējs piekaucis pilnu ēteru, internetu un avīzes.
- Baigie varoņi piekaukt parastu puisi.
- Bet sajūtu kailumu tu ievīsti desmit segās, pirms gulētiešanas iedzer vīnu, naktīs piekauc spilvenu, bet no rīta ar viltus smaidu izej ielās, lai turpinātu melot.
- "Mēs darīsim visu, lai ( ..) mainītu sistēmu, kas ļauj policijai piekaukt savus cilvēkus, vadoties no trakām pavēlēm," norādīts paziņojumā.