piekašņāt
piekašņāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piekašņāju | piekašņājam | piekašņāju | piekašņājām | piekašņāšu | piekašņāsim |
| 2. pers. | piekašņā | piekašņājat | piekašņāji | piekašņājāt | piekašņāsi | piekašņāsiet, piekašņāsit |
| 3. pers. | piekašņā | piekašņāja | piekašņās | |||
Pavēles izteiksme: piekašņā (vsk. 2. pers.), piekašņājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piekašņājot (tag.), piekašņāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piekašņātu
Vajadzības izteiksme: jāpiekašņā
Kašņājot (piemēram, zemi, augsni), pielīdzināt (to).
Avoti: LLVV