ironizēt
ironizēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ironizēju | ironizējam | ironizēju | ironizējām | ironizēšu | ironizēsim |
| 2. pers. | ironizē | ironizējat | ironizēji | ironizējāt | ironizēsi | ironizēsiet, ironizēsit |
| 3. pers. | ironizē | ironizēja | ironizēs | |||
Pavēles izteiksme: ironizē (vsk. 2. pers.), ironizējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ironizējot (tag.), ironizēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ironizētu
Vajadzības izteiksme: jāironizē
Runāt, arī izturēties ar ironiju; būt zobgalīgam, izsmejošam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Plašāk pieķerties – to neuzdrošinās," ironizējis bijušais RAPLM ierēdnis.
- Pa parasto pastu tas ietu pusgadu," veselīgi ironizē Viesturs.
- Pēteris Kļava gan optimistiski ironizē: “ Beigās visiem būs labi.
- Visu " Liepājas metalurgu" mediķi nevēlas pirkt, ironizējis Rēvalds.
- un pati labprāt ironizēja par savu izskatu, grimu un apģērbu.