Ziemeļamerikas indiāņu ciltis; Irokēzu savienību jeb "piecas tautas" pēc nostāstiem ap 1570. g. izveidojis mohauku vadonis Hajavata.
Stabili vārdu savienojumiIrokēzu valoda.
Stabili vārdu savienojumi
Irokēzu valodavārdkoptermins — Ziemeļamerikas indiāņu valodu grupa; ietver čiroki un huronu, kā arī "piecu tautu" valodas.
Avoti:LEV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
Ciltis audzēja dažādas kukurūzas šķirnes ( irokēzi — piecpadsmit šķirnes).
Piemērota tāss trūkuma dēļ irokēzi savas kanoe darināja no gobas koksnes.
Atšķirībā no hūroniem, irokēzi parasti veidoja savas kanoe no gobām, tāpēc tās bija smagākas, un viņi biežāk izvēlējās ceļot ar kājām.
Nosaukumu " irokēzi" franču kolonisti, iespējams, atvasināja no hūronu ( viandotu) vārda " irinakhoiw", kas nozīmē 'melnās čūskas'.
Kvapavi, osedži, kanzi, omahi un ponki bija lingvistiski ļoti tuvas ciltis, kurus no Ohaio upes ielejas uz prērijām izspieda irokēzi Bebru karu laikā 17. gadsimta vidū.