irokēzi
irokēzi
Ziemeļamerikas indiāņu ciltis; Irokēzu savienību jeb "piecas tautas" pēc nostāstiem ap 1570. g. izveidojis mohauku vadonis Hajavata.
Stabili vārdu savienojumiIrokēzu valoda.
- Irokēzu valoda vārdkoptermins — Ziemeļamerikas indiāņu valodu grupa; ietver čiroki un huronu, kā arī "piecu tautu" valodas
Avoti: LEV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ciltis audzēja dažādas kukurūzas šķirnes ( irokēzi — piecpadsmit šķirnes).
- Piemērota tāss trūkuma dēļ irokēzi savas kanoe darināja no gobas koksnes.
- Atšķirībā no hūroniem, irokēzi parasti veidoja savas kanoe no gobām, tāpēc tās bija smagākas, un viņi biežāk izvēlējās ceļot ar kājām.
- Nosaukumu " irokēzi" franču kolonisti, iespējams, atvasināja no hūronu ( viandotu) vārda " irinakhoiw", kas nozīmē 'melnās čūskas'.
- Kvapavi, osedži, kanzi, omahi un ponki bija lingvistiski ļoti tuvas ciltis, kurus no Ohaio upes ielejas uz prērijām izspieda irokēzi Bebru karu laikā 17. gadsimta vidū.