pakavēt
pakavēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pakavēju | pakavējam | pakavēju | pakavējām | pakavēšu | pakavēsim |
| 2. pers. | pakavē | pakavējat | pakavēji | pakavējāt | pakavēsi | pakavēsiet, pakavēsit |
| 3. pers. | pakavē | pakavēja | pakavēs | |||
Pavēles izteiksme: pakavē (vsk. 2. pers.), pakavējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pakavējot (tag.), pakavēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pakavētu
Vajadzības izteiksme: jāpakavē
1.Savienojumā "pakavēt laiku": neilgu laiku, mazliet izklaidēt (kādu), lai (tam) nebūtu garlaicīgi; neilgu laiku, mazliet darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
2.apvidvārds Kādu brīdi aizkavēt.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- ”; “ Ko tad tu pats nāci pakavēt laiku?”
- – Es ar šo neskoloto lempi vēl mazliet pakavēšu laiku.
- Darbosies piepūšamās atrakcijas bērniem, sarunās varēs pakavēt laiku.
- varbūt vēl kāds vēlas atnākt, pateikt to no tribīnes un pakavēt laiku.
- Nu – tad es paliku kopā ar Agnesi – tā teikt – pakavēt laiku...