izložņāt
izložņāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | izložņāju | izložņājam | izložņāju | izložņājām | izložņāšu | izložņāsim |
2. pers. | izložņā | izložņājat | izložņāji | izložņājāt | izložņāsi | izložņāsiet, izložņāsit |
3. pers. | izložņā | izložņāja | izložņās |
Pavēles izteiksme: izložņā (vsk. 2. pers.), izložņājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izložņājot (tag.), izložņāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izložņātu
Vajadzības izteiksme: jāizložņā
1.Ložņājot pabūt (daudzās vai visās vietās); ložņājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
2.parasti formā: trešā persona Ložņājot izveidot, radīt ejas, caurumus; ložņājot padarīt irdenu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pa ceļam izpētu mežaudzes, izložņāju brikšņus, izmantoju dabīgos tiltiņus,
- Krūmi pārvērtušies mežeņos, kuri skolēnu izbradāti, izložņāti un aplauzīti.
- Man bija iecere palīdzēt jumtu nomainīt arī bērnudārzam, pats visu izložņāju!
- Vispirms pašam ir jāsakārto domas galvā un tad pakāpeniski jāizložņā viss ķermenis.
- Izložņāju visus bēniņus, izspraucos cauri visām sienstarpēm.