knosīties
knosīties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | knosos | knosāmies | knosījos | knosījāmies | knosīšos | knosīsimies |
| 2. pers. | knosies | knosāties | knosījies | knosījāties | knosīsies | knosīsieties, knosīsities |
| 3. pers. | knosās | knosījās | knosīsies | |||
Pavēles izteiksme: knosies (vsk. 2. pers.), knosieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: knosoties (tag.), knosīšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: knosītos
Vajadzības izteiksme: jāknosās
1.Nemierīgi grozīties (parasti guļot, retāk sēžot, stāvot); arī būt nemierīgam.
1.1.Kasīties; arī knibināties.
2.Ilgāku laiku darboties (kur, ap ko), parasti bez steigas, arī laiski.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dana sāka tūļīgi knosīties pa virtuvi, pārspīlēti skaļi šķindinādama šķīvjus.
- Viņa mīlīgi uzguļas un knosās tev pa virsu, strauji elpodama.
- Mārtiņdienas vakarā, sanākuši krēslainajā skolas zālē, viņi ilgi knosījās.
- Tie knosās, krākuļo, sapņos elsā un ciešāk vīstās deķos.
- Knosoties pa dīvānu, varēja mazohistiski apcerēt dienas pašu lielāko neveiksmi.