piņķēties
Lietojuma biežums :
piņķēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda
Locīšana
1.Darboties, pūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība); neveikli darīt (ko).
1.1.Būt nodarbinātam, aizņemtam (ar kādu); būt kādās attiecībās (ar kādu).
2.parasti formā: trešā persona Mudžināties, mesties (piemēram, par diegiem, auklām).
2.1.Parasti savienojumā “piņķēties vaļā”: raisīties, risināties (par ko sasietu, sapinušos).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri