piņķerēties
piņķerēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piņķerējos | piņķerējamies | piņķerējos | piņķerējāmies | piņķerēšos | piņķerēsimies |
| 2. pers. | piņķerējies | piņķerējaties | piņķerējies | piņķerējāties | piņķerēsies | piņķerēsieties, piņķerēsities |
| 3. pers. | piņķerējas | piņķerējās | piņķerēsies | |||
Pavēles izteiksme: piņķerējies (vsk. 2. pers.), piņķerējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piņķerējoties (tag.), piņķerēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piņķerētos
Vajadzības izteiksme: jāpiņķerējas
1.Piņķēties1.
2.Piņķēties2.
3.apvidvārds Saistīties (ar kādu).
Avoti: LLVV, ViV, Žrg
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lai šļūtenes mazāk plaisātu un piņķerētos, vislabāk tās uzglabāt satītas.
- Vienkārši bija slinkums piņķerēties jūtās, kuras jau tāpat bija pietiekami samudžinātas.
- Misters Brūmfīlds vis nebūtu piņķerējies un zaudējis laiku, kā to darīju es.
- Man patīk piņķerēties ar lampiņām un tās labot.
- Jo ilgāk būs jāpiņķerējas ap automašīnu, jo lielākas izredzes noziegumu novērst vai atklāt.