piņķeris
piņķeris vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | piņķeris | piņķeri |
| Ģen. | piņķera | piņķeru |
| Dat. | piņķerim | piņķeriem |
| Akuz. | piņķeri | piņķerus |
| Lok. | piņķerī | piņķeros |
Mudžeklis, samezglojumu kopums.
Avoti: ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Darbs bija sākt - un gatavs, bezmaz noslīku šajā piņķerī!
- Asari varen lieli, bet piņķeris gan ar tiem jums.
- Cik ir tādu latgaliešu, kurus šis piņķeris iepriecinātu?
- Ar televīziju saistīti cilvēki ironizē, ka, īstenojot vērienīgos atlaišanas plānus, TV3 izveidojies tāds piņķeris, ka darbinieki pat nav varējuši saprast, kam tad īsti jāierodas uz darbu, tāpēc kādu vakaru skatītāji bija liecinieki, kā laika ziņas lasa žurnālists Edijs Bošs.