piņķeris
Lietojuma biežums :
piņķeris vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | piņķeris | piņķeri |
Ģen. | piņķera | piņķeru |
Dat. | piņķerim | piņķeriem |
Akuz. | piņķeri | piņķerus |
Lok. | piņķerī | piņķeros |
Mudžeklis, samezglojumu kopums.
Saistītās nozīmesmežģis, murskulis, režģeklis, ņudzeklis, muskulis.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
mežģis1 — Kaut kas sameties, piem., diegs.
murskulis1 — Tas (diegi, dzijas, drēbes u. tml.), kas ir sajaukts, sagriezts, savīstīts, samudžināts; arī mudžeklis (1).
režģeklis1 — Mudžeklis.
ņudzeklis1.3 — Mudžeklis.
muskulis1 — Murskulis (1).
mudžeklis1 — Tas (diegi, dzijas, drēbes u. tml.), kas ir sajaukts, sagriezts, savīstīts, samudžināts.
muzgulis2 — Savijums, pinums; mezgls; mudžeklis, kamols.
Avoti: ViV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Darbs bija sākt - un gatavs, bezmaz noslīku šajā piņķerī!
- Asari varen lieli, bet piņķeris gan ar tiem jums.
- Cik ir tādu latgaliešu, kurus šis piņķeris iepriecinātu?
- Ar televīziju saistīti cilvēki ironizē, ka, īstenojot vērienīgos atlaišanas plānus, TV3 izveidojies tāds piņķeris, ka darbinieki pat nav varējuši saprast, kam tad īsti jāierodas uz darbu, tāpēc kādu vakaru skatītāji bija liecinieki, kā laika ziņas lasa žurnālists Edijs Bošs.