murskulis
murskulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | murskulis | murskuļi |
Ģen. | murskuļa | murskuļu |
Dat. | murskulim | murskuļiem |
Akuz. | murskuli | murskuļus |
Lok. | murskulī | murskuļos |
1.Tas (diegi, dzijas, drēbes u. tml.), kas ir sajaukts, sagriezts, savīstīts, samudžināts; arī mudžeklis1.
1.1.Bezveidīgs priekšmets.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tie bija saplūduši vienā haotiskā murskulī un mutuļoja kā ūdenskrituma putas.
- – Tanī tekstu murskulī var atrast pārāk skaidras norādes uz šādu iznākumu.
- Kaijas sirds raujas murskulī, un zem ribām iemetas sāpe.
- Vienīgi pie kāda apakšrāmja rēgojās pielipis paliels plēves murskulis.
- - Tālākajā zāles galā griezās frakotu kungu murskulis, - turpina savu stāstījumu Zēngalviņa.