murrāt
murrāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | murrāju | murrājam | murrāju | murrājām | murrāšu | murrāsim |
| 2. pers. | murrā | murrājat | murrāji | murrājāt | murrāsi | murrāsiet, murrāsit |
| 3. pers. | murrā | murrāja | murrās | |||
Pavēles izteiksme: murrā (vsk. 2. pers.), murrājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: murrājot (tag.), murrāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: murrātu
Vajadzības izteiksme: jāmurrā
1.Radīt raksturīgas klusas, vienmērīgas balss skaņas (parasti par kaķi).
2.apvidvārds Jebkuras citas skaņas, kas nomierina, iežūžina, rada patīkamu sajūtu.
Avoti: LLVV, NeV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nāk mīļoties, glaužas, baksta ar purniņu un sirsnīgi murrā.
- Ja cetānskaitlis ir augstāks, motors ir klusāks, tas murrās.
- Ja cetānskaitlis ir augstāks, motors ir klusāks, tas murrā.
- Kaķa hipnotiskajā murrātajās balsī runājot, Salome savilka vārdojamo cilpu ciešāk:
- Igaunijā pavadītais gads gulēja atmiņā kā laisks runcis, omulīgi murrādams.