murkšķis2
murkšķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda
Locīšana
1.Cilvēks, kas neskaidri, nesaprotami runā; murmulis1.
2.Sajaukts (kā) kopums.
Saistītās nozīmesmuzgulis, ņudzeklis, piņķeris, režģeklis.
3.apvidvārds Sarežģīts darbs.
Avoti: LLVV, LE
Korpusa piemēri