jūklis
jūklis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | jūklis | jūkļi |
| Ģen. | jūkļa | jūkļu |
| Dat. | jūklim | jūkļiem |
| Akuz. | jūkli | jūkļus |
| Lok. | jūklī | jūkļos |
1.Neorganizēts, kustīgs (daudzu cilvēku, retāk dzīvnieku) kopums; burzma, drūzma.
1.1.Kustīgs (daudzu, parasti dažādu, transportlīdzekļu) kopums.
1.2.Nekārtīgs (daudzu, parasti dažādu, priekšmetu) kopums.
1.3.pārnestā nozīmē Liels, arī haotisks (daudzu, parasti dažādu, parādību, norišu) kopums.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kleitas dažādo krāsu un elementu jūkli Viljamsa izskaidroja ar Alises pārsteigumiem Brīnumzemē.
- Mejas kundze drīkst paklanīties un palūkoties, kādā jūklī ir nosēdusies.
- Spēles vadītājs jeb " vecmāmiņa" nāk un cenšas atpīt radīto jūkli.
- Ērti saglabājamas atmiņas, kas noteikti nepazudīs ikdienas papīru jūklī.
- Ir divi aspekti, kas piedāvājuma jūklī var tikt nepamanīti.